2019. gada 30. marts. Hamburgas latviešu tikšanās ar gleznotāju Īru Rozentāli.
“Cik vienreizēji skaistas krāsas!” – sakām, aplūkojot Īras gleznu reprodukcijas 340 lapaspušu biezajā 2017. gadā izdotajā grāmatā “Īra Rozentāle. Glezniecība.”
“Jā, tās krāsas patiešām ir no labas firmas.” – atsmej Īra.
Īras stāstījums šajā vakarā dzirkstī ar humoru un vieglumu, bet tomēr ik vārdā sajūtam to dziļumu, kas piedzīvojama vien patiesā mīlestībā. Mīlestībā uz krāsu, formu, faktūru, gaismu, kompozīciju, un...... Mīlestībā uz glezniecību.
Mākslinieks. Šim vārdam jau vien piemīt īpaša aura – tā nāk no pasaules, kur sajūtu vibrācijas savas spēles spēlē citās, ikdienai nesasniedzamās frekvencēs. Un tad mākslinieks rada, un mēs varam vien apbrīnā minēt, kā viena cilvēka roka ar otas vilcienu uzbur ko tādu, kas mūsu sirdīm liek teikt – “Man patīk! Pat nezinu kāpēc, bet man patīk!”. Tas ir īpašs brīdis, “savas gleznas” atrašanas brīdis – un nevajag meklēt skaidrojumu, var taču vienkārši ļauties un ieelpot gleznas starojošo enerģiju.
Arī Īrai katrs viņas darbs ir mīļš, tam katram ir savs stāsts. To jūtam mūsu sarunā. Īras spars, runājot par glezniecību, burtiski dzirkstī un dzirkstī arī Īras vienreizējās zināšanas mākslas pasaulē un vēsturē. Mēs varam vien klausīties un mēģināt noķert pa kādam sajūtu un domu graudam, kad tiek pieminēti holandieši Rembrants, Pīters Pauls Rubenss, Vinsents van Gogs un Brams Bogarts, spānis Pablo Pikaso un francūzis Pols Gogēns, leģendārais itālis Leonardo da Vinči un mūsu pašu gleznotāji – Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Leo Svemps, Boriss Bērziņš, Edvards Grūbe, Miervaldis Polis un citi izcilu meistaru vārdi.
Runājot par dzimto Sviteni un Rundāles pusi, Īra nevar nepieminēt Imantu Lancmani – ilggadējo Rundāles pils direktoru, gleznotāju un vēsturnieku. Esam vienisprātis – Imants Lancmanis ir personība, kura iedvesmo. Priecājamies uzzināt, ka Lancmaņa kungs ir “ieskatījies” Svitenes pilī un tas nozīmē, ka tai būs atkal uzplaukt savā krāšņumā. Te nu ir temats, kurš būtu atsevišķas diskusijas vērts. Varbūt nākamajā reizē....
Īra Rozentāle un Hamburga
Gleznotājas Īras Rozentāles ceļš uz Vāciju un Hamburgu aizsācies 1992. gadā, kad Anja un Albrehts fon der Hāgeni no Hamburgas izstāžu zālē “Arsenāls” starp citām gleznām ievēroja tieši Īras abstrakcijas. Tās viņiem tik ļoti iepatikās, ka tajā pašā gadā Fon der Hāgeni aicināja Īru uz Hamburgu. Īras gleznu izstāde bija apskatāma Hamburgas galerijā “Maxi`s”. Tai sekoja Īras gleznu personālizstādes “Atkalredzēšanās ar brīvību” Rostokas Universitātē un “Treuhandanstalt Headquarters” Berlīnē. 1997.gadā Hamburgā Īras gleznas kopā ar citiem Baltijas mākslinieku darbiem bija skatāmas izstādē “Gelerie Handwerkskammer Hamburg”, 1998.gadā – Latviešu glezniecības izstādē “Galerie in Airport Hotel Hamburg”. 2009. gadā Hamburgā, Haus Hertz/Ecke bija apskatāma Īras gleznu izstāde “Wind, Waves and (E)Motions” – kopā 77 darbi, no kuriem daļa gleznoti Hamburgā, citi atvesti no Rīgas un Parīzes.
Patreiz Vācijā Īras darbi atrodas kolekcijās Arthur Andersen & Co Hamburgā, Kreditanstalt für Wiederaufbau Frankfurtē pie Mainas un vairākās privātkolekcijās, tostarp arī Latvijas goda konsules Hamburgā Sabīnes Zommerkampas-Homanes kolekcijā.
Z.Valtere
