Kamēr Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēsturnieki pārsvarā katrs raksta savas valsts nacionālo vēsturi, vēsturnieki ārpus Baltijas bieži vien skatās uz šīm valstīm kā kopreģionu, un tā kontekstā ar kaimiņu un Eiropas vēsturi.
Šajā ziņā Līneburgas Ziemeļaustrumu Institūtā (Nordost-Institut) tikko noslēdzās ilggadīgs publikācijas projekts, kura ietvaros autoru dažādība nodrošina daudzperspektīvu skatu uz Baltijas zemju, tautu un valstu sarežģīto vēsturi gadu tūkstošu gaitā līdz 21. gadsimta sākumam. Projekta rezultātā no 2018. līdz 2021. g. iznāca līdz šim apjomīgākā (ap 2.170 lpp.) trīssējumu Baltijas vēsture vācu valodā:
Das Baltikum. Geschichte einer europäischen Region. [Baltija. Eiropas reģiona vēsture].
Projektā sadarbojās vairāk kā 60 autori no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Polijas, Nīderlandes, Lielbritanijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. No Latvijas un latviešu puses piedalījās Aleksandrs Gavriļins, Mārīte Jakovļeva, Andris Levans, Ilgvars Misāns, Andrejs Plakans, Valters Ščerbinskis, Andris Šnē un Sigita Urdze.
Šeit jāpiemin, ka šo grāmatu līdzizdevējs un līdzautors Detlefs Hennings ir Latviešu biedrības Hamburgā biedrs.
Projektu finansēt palīdzēja Vācijas Federālās valdības kultūras un mediju valsts ministre un „VolkswagenStiftung“.
1. sēj.: Von der Vor- und Frühgeschichte bis zum Ende des Mittelalters
[No agrīnas vēstures līdz viduslaikiem].
Izdevēji: Karsten Brüggemann, Detlef Henning, Konrad Maier (†) un Ralph Tuchtenhagen Stuttgart 2018, 651 lpp.
2. sēj.: Vom Beginn der Frühen Neuzeit bis zur Gründung der modernen Staaten
[No Jauno laiku sākuma līdz moderno valstu dibināšanai]
Izdevēji: Karsten Brüggemann, Ralph Tuchtenhagen un Anja Wilhelmi.
Stuttgart 2020, 776 lpp.
3. sēj.: Die Staaten Estland, Lettland und Litauen
[Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstis].
Izdevēji: Karsten Brüggemann, Ralph Tuchtenhagen un Anja Wilhelmi.
Stuttgart 2021, 743 lpp.
Sīkāk (ar satura rādītājiem) skatiet apgāda hiersemann.de mājaslapā ŠEIT
Detlefs Hennings M. A., Nordost-Institut (Ziemeļaustrumu Institūts)
Lindenstraße 31, 21335 Lüneburg (Līneburga, Vācija)
Par Detlefu Henningu
"Jāvaicā - kāda tolaik jaunam rietumniekam (nebiju nedz latviešu trimdinieks, nedz vācbaltietis) vispār varēja būt motivācija pievērst pastiprinātu uzmanību valstīm un zemēm, kas bija pazudušas no Eiropas kartes un par kurām skolās neko nemācīja?
[...]
Pirmais iespaids par Rīgu bija nomācošs: cilvēki izskatījās nabadzīgi un noplukuši, dzīves līmenis bija zemāks nekā sociālistiskajā Vācijā, sejas izteiksmes bailīgas un drūmas, cilvēki izvairījās skatīties acīs, arī vitamīnu un apgādes trūkums Padomju Latvijā bija acīmredzams.
[...]
Piebraucu pie Iļģuciema kopmītes, lai ievāktos pasniedzējiem paredzētajā trešā stāva vienistabas dzīvoklī - pa virtuves logu paverās skaists skats uz miskastēm un dzerājiem. Šķita, tieši to es vēlos - būt "padomju ierindnieks" sociālistiskajā ikdienā. Pirmā romantika zuda, kad rudenī man piešķīra Rīgas pircēja vizītkarti un pirmos talonus deficīta preču iegādei un kad tirgū vairs nebija dārzeņu un augļu.
[...]
1989. gadā Latvijas Kultūras fonds man kā pirmajam ārzemniekam piešķīra "Sālsmaizes stipendiju" (250 rubļu mēnesī), kas deva iespēju veselu gadu nodzīvot Padomju Latvijā, strādājot pie pētījuma par 1919. gada Stučkas režīmu un noslīpējot valodu."
Vairāk par Detlefa Henninga stāstu un viņa "ceļu uz Latviju" var izlasīt laikraksta "Brīvā Latvija" 2016.gada 16.-22.jūlija publikācijā "Zudušo zemi meklējot" (PDF dokuments nedaudz zemāk).
