Vasaras pavadot Latvijā, arī ārzemēs dzimušajiem bērniem, gribas ar saviem vecvecākiem, māsīcām un brālēniem, kā arī citiem vienaudžiem sazināties latviešu valodā. Lai to izdarītu, viņiem latviešu valodu, kultūru un latvisko identitāti nākas mācīties skoliņās viņu mītnes zemēs. Tas bieži ir izaicinājums daudziem jaunajiem vecākiem diasporā.
Mūsdienās, kad digitālā tīmekļa plašumos pieejamas visa veida pamācības latviešu valodas un kultūras apguvei (sākot no deju soļiem un beidzot ar zoom sarunām ar Latvijā dzīvojošiem latviešu valodas pasniedzējiem), nepieciešamība būt klātienē ar sev līdzīgajiem ir tikpat spēcīga, kā agrāk. Nepieciešamība ne tikai iemācīt bērniem latviešu valodu, bet arī radīt izpratni par to, kas ir Latvija, un rosināt interesi par Latvijas kultūru un parašām, ir aktuāla joprojām. Lai to remdētu, visos laikos ir pastāvējušas latviešu skoliņas un bērnu grupiņas.
Viena no grūtībām, ar kādu sastopas latviešu skoliņas un spēļu grupiņas ārzemēs, ir piemērotu skolotāju, audzinātāju un vadītāju atrašana. Lai veiktu šo bērniem, vecākiem, un arī Latvijas valstij nepieciešamo darbu, nepietiek tikai ar gribu vien.
Ir jābūt cilvēkiem, kas ar sirdi un dvēseli ir gatavi mācīt mazajiem latviskumu.
Šie cilvēki, kas pārsvarā brīvprātīgi strādā latviešu skoliņās, ir ne tikai gatavi sniegt savu entuziasmu un dzimtenes mīlestību bērniem, bet tāpat ir gatavi ziedot savu laiku, enerģiju un visa veida resursus, lai iemācītu mazajiem latviešu valodu, kultūras pamatus un mēģinātu rosināt mīlestību pret Latviju. Parasti skolotāji ir no pašu vecāku vidus. Bet ir arī gadījumi, kad apņēmīgas skolotājas mēro lielu ceļu, lai darbotos ar mazajiem latviešiem.
Tāda ir arī Zane Valtere. Viņa ir ne tikai Latviešu biedrības Hamburgā priekšsēde un mamma, bet arī Brēmenes bērnu vadītāja. Brēmenes bērni ir latviešu bērnu grupiņa, kura kopš 2017. gada satiekas reizi mēnesī, lai kopā darbotos. Šajā grupā ir aptuveni divpadsmit bērni pirmsskolas vecumā. Kopā ar Zani viņi iet rotaļās, dzied latviešu dziesmas un radoši darbojas visos gadalaikos. Piemēram tagad rudenī Brēmenes bērni, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem un nespējai klātienē būt kopā, tomēr turpina darboties - no krāsainajām rudens lapām ir tapuši skaisti darbiņi – rudens Lapiņciems.
Brēmenes bērni nesaņem finansiālu atbalstu no Latviešu valodas aģentūras, kas parasti to nodrošina organizācijām, kuras darbojas ar skolas vecuma bērniem. Neskatoties ne uz to, ne uz citām grūtībām un Covid-19 uzliktajiem ierobežojumiem, Zane turpina savu brīvprātīgo darbu ar Brēmenes bērniem. Pateicoties viņai, latviešu bērni Brēmenē iepazīstas gan ar Ziemassvētku paražām, gan svin Latvijas dzimšanas dienu, gan arī iemācās latviešu tautas dziesmas un dančus.
Zane pati gan saka, ka ļoti liels nopelns tam, ka Brēmenes bērni šogad varēja atzīmēt savu 4 gadu kopā sanākšanas jubileju, ir mazo brēmeniešu aktīvajām mammām un tētiem, jo īpaši pieminot mammas, ar kurām tika uzsākta Brēmenes bērnu ideja – Lindu, Zani, Inesi un Ivetu. Kamēr būs tādas uzņēmīgas mammas, tikmēr arī būs latviskas kopā sanākšanas.
Ne reti Zanei tiek vaicāts – kāpēc tieši Brēmene? Tā izrādās bijusi apstākļu sakritība vai varbūt arī likteņa pirksts – vienā no Sadziedāšanās pēcpusdienām Brēmenē, kurā piedalījās arī pulciņš hamburgiešu, māmiņa Linda uzvaicājusi, vai Zane nebūtu ar mieru palīdzēt ar latviskām nodarbībām pašiem mazākajiem Brēmenē. Un tā kopā sanākšanas ideja īstenojās vispirms kā Mazuļi Brēmenē, bet mazajiem kļūstot lielākiem - pārtopot par Brēmenes bērniem.
Latviešu biedrība Hamburgā ir priecīga un lepna, ka viņu priekšsēdētāja rūpējas ne tikai Vācijas otrā lielākajā pilsētā par latviskās identitātes kopšanu un aktīvu kultūras dzīvi, bet katru mēnesi mēro ceļu uz Brēmeni, lai arī tur liktu pamatus aktīvai latviešu sabiedrībai Ziemeļvācijā.
Vairāk par Brēmenes bērniem var uzzināt viņu Facebook lapā: https://www.facebook.com/bremenesberni
Foto: ©Brēmenes bērni
Teksts: Dina Šreibere